Dabas materiālu uz ielām paliek arvien mazāk, visur redzama dažāda sintētika un atdarinājumi. To var izskaidrot ar nabadzību, vai arī tā var būt cieņa pret dabu, rūpes par dzīvniekiem un tīra vide. Bez šiem diviem iemesliem ir arī trešais - stulbums.
Šo cilvēku ierobežotā perspektīva un tuvredzība ir pārsteidzoši, jo saprātīgam cilvēkam ir skaidrs, ka ādas un kažokādu izstrādājumu noraidīšana nepavisam neglābj dzīvnieku dzīvību un vēl jo vairāk neaizsargā mūsu planētas dabu no piesārņojuma .
Ja jums ir prāts, jūs viegli sapratīsit, ka lielākā daļa dzīvnieku tiek audzēti pārtikas rūpniecības vajadzībām. Govis, aitas un kazas vispirms nodrošina pienu un gaļu, un tikai pēc tam tiek izskatīts jautājums par ģērbšanos un ādas izmantošanu apģērbu un aksesuāru šūšanai.
Pat ja jūs nepērkat ādas jaku vai aitādas mēteli, aitas un kazas tik un tā tiks patērētas. Miljardiem Zemes iedzīvotāju pat nedomā atteikties no gaļas, un tāpēc ir cilvēki, kuri vēlas iesaistīties lopkopībā ar visām no tā izrietošajām sekām. Daudzos gadījumos govju un pat aitu ādas paliek nepieprasītas un tiek vienkārši izmestas, jo ādas apstrāde un āda ir sarežģīts un grūts process.
Tāpēc jūsu atteikšanās no siltas aitādas mēteļa nevienu neglābj, šīs aitas āda vienkārši sapūs gravā, un jūs visu ziemu nēsāsiet bēdīgi slaveno jaku vai dūnu jaku, kas izgatavota no vistas spalvām. Un vistas arī brīvprātīgi nešķīrās no spalvām!
Kas attiecas uz vides aizsardzību. Dabisko materiālu, piemēram, vilnas, ādas un kažokādu, izmantošana mūsu planētai ir daudz labāka nekā sintētikas ražošana un iznīcināšana. Tāpēc kažokādu un ādas noraidīšana neglābj dzīvniekus un vēl jo vairāk nesaglabā vides tīrību.
Secinājumi: atteikšanās no ādas jakām un aitādas mēteļiem ir stulbums, kas nevienam nenes nekādu labumu, bet tikai glaimo iedomātu dzīvnieku aizstāvju lepnumam un lepnumam, jo ir tik jauki sevi ierindot starp viskulturālākajām sabiedrības daļām.